Ūdensvistiņa. * + info.

Ūdensvistiņa. * + info.

                         Ūdensvistiņa /Gallinula chloropus/. Moorhen. Teichhuhn. Pörhöna. Tait. Камышница.

      Garums: 32-35cm. Spārnu izpletums 50-55cm. Mazāka par lauci.
      Balss: Samērā bieži dzirdama. Tā ir ass \"krrrīk\". Dažkārt vairākkārt atkārtots īss \"pit-pit-pit-pit\". 
      Barojas: Ēd gan augu gan dzīvnieku barību. Pārsvarā tomēr augu barību.
      Biotops: Dīķi un aizauguši ezeri, ne reti aizaugušas ūdenstilpnes  ar nelieliem krūmiem.
      Ligzdo: Ligzdu būvē slīkšņās, vairāk kā laucim paslēpta augājā.
              Perē mazuļus un izvadā abi vecāki.
              Dējumā 6-15 olas. Gadā parasti viens perējums.
              Ligzdbēgļi.

      Latvijā: Samērā parasta ligzdotāja dīķos un aizaugušos ezeros.
              Nelielā skaitā pārziemo, parasti apdzīvotu tuvumā vai pilsētās, kur saglabājas neaizsalstoši ūdeņi.
              Vēsturisku ziņu par ziemošanu nav daudz un tās nesniedzas tālāk par XX gs. otro pusi. 
              Ir zināmi novērojumi ziemā, taču nav datējumu. 
              Novērotāji, kuri aktīvi apsekoja Rīgas apkārtni 1980-to gadu vidū, ūdensvistiņu ziemā nav novērojuši.
              No tā izriet, ka līdz XX gs. beigām ūdensvistiņa Latvijā ziemoja reti, domājams tikai atsevišķi īpatņi.
              Ziemotāju skaita palielināšanās vērojama sākot ar XXI gs. pirmajiem gadiem.
              Kopš 2000. gada janvāra Rīgā un tās apkārtnē novērota katru ziemu (līdz pat 8 īpatņiem 2007. gada janvārī).
              Ieskaitot Rīgu, minētajā ziemā visā Latvijā ziņoti 15 īpatņi.
              Var pieņemt, ka ziemotāju kopskaits siltākajās ziemās tagad sasniedz 60-100 īpatņus, un tie ir izkliedēti valsts rietumu daļā.
              Novērojumi uz austrumiem no Rīgas ziemas mēnešos nav zināmi.
      Citur: Samērā plaši izplatīta Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Amerikā.
             Rietumu Palearktikā nometniece vai dispersīva dienvidos un galējos rietumos.
      Ziemo: Ziemeļeiropas putni pārvietojas ziemot līdz Spānijai, Itālijai, Balkāniem un Ziemeļāfrikai.
             Palearktikas migranti ziemo arī uz dienvidiem no Saharas, bet to izcelsme nav zināma. 

      Divpadsmit pasugas.
                       Latvijā Gallinula chloropus chloropus.